Jaunā regula arī radīja bažas uzņēmumos, jo tajā tika neskaidri prasīts, lai galvenā personas informācija un svarīgi uzņēmējdarbības dati tiktu glabāti tās teritorijā.
Ķīnas pirmais kiberdrošības likums, kas oficiāli stājas spēkā 1. jūnijā, sola aizsargāt tiešsaistes lietotāju informāciju, aizliedzot tiešsaistes pakalpojumu sniedzēju ļaunprātīgu izmantošanu.
Jaunais likums, ko Ķīnas parlaments pieņēma pagājušā gada novembrī, aizliedz interneta pakalpojumu sniedzējiem vākt un pārdot lietotāju personas informāciju, kas nav saistīta ar viņu pakalpojumiem. Lietotājiem ir arī tiesības pieprasīt, lai viņu informācija tiktu dzēsta ļaunprātīgas izmantošanas gadījumos, saskaņā ar a Sina ziņu ziņojums.
Kiberdrošības pārvaldības darbiniekiem ir arī jāaizsargā iegūtā informācija, un viņiem ir aizliegts šo informāciju pārdot vai nopludināt.
Jaunākās ziņas par Āziju
- Pateicoties tālruņiem par izdevīgu cenu, Xiaomi ir vienā līmenī ar Samsung līderi Indijā
- Lūk, ko Samsung jaunākie budžeta tālruņi var pastāstīt par Galaxy S9
- Softbank veic ieguldījumus 120 miljonu ASV dolāru apmērā uz mākslīgo intelektu balstītā apdrošināšanas starta uzņēmumā Lemonade
- Singapūra izdod vēl vienu brīdinājuma piezīmi par kriptovalūtām
- WannaCry ransomware: tagad ASV saka, ka vainīga ir Ziemeļkoreja
Ķīnas Augstākā tiesa un Augstākā Prokuratūra turklāt ir noteikusi, ka tie, kas nelikumīgi iegūst, pārdod vai Personas informācijas sniegšana par vairāk nekā 50 vienumiem tiks uzskatīta par "smagiem gadījumiem" un par tiem tiks piemērots ieslodzījums, ziņojumā. pievienots.
Jaunā regula arī ir mēģinājusi stiprināt datu uzraudzību un uzglabāšanu uzņēmumiem, kas strādā valstī.
Kiberdrošības likuma 37. pants noteica, ka "pilsoņu personas informācija un svarīgi uzņēmējdarbības dati, ko savāc un sagatavo kritiski svarīgi Informācijas infrastruktūras operatori to darbības laikā Ķīnas Tautas Republikas teritorijā tiek glabāti teritorija".
Taču rakstā neizdevās konkrēti definēt "kritiskās informācijas infrastruktūras operatorus", tikai plaši atsaucoties uz tiem kā "tiem [kas] iznīcināšanas, funkcionalitātes zuduma vai datu zuduma gadījumā var radīt nopietnu kaitējumu valsts drošībai, tautsaimniecībai un sabiedrības interesēm noplūda".
Saskaņā ar Deloitte ziņojums tīmekļa vietnē kritiskās informācijas infrastruktūras var iedalīt kategorijās "tīmekļa vietnes, platformas un ražošanas uzņēmumi".
Izņemot ietekmīgas organizācijas, kas ietekmē valsts ekonomiku un cilvēku iztiku Ķīnā, "vietnes, kurās vidēji dienā tiek apmeklēts vairāk nekā 1 miljons", "infrastruktūra, kas var izraisīt vairāk nekā 1 miljona cilvēku datu noplūde kiberdrošības incidenta gadījumā, "infrastruktūras ar vairāk nekā 10 miljoniem reģistrētu lietotāju vai 1 miljons aktīvo lietotāju" un "infrastruktūras, kuru ikdienas darījumu vai tirdzniecības apjoms pārsniedz 10 miljonus juaņu", visas ietilpst kritiskās informācijas infrastruktūru kategorijās, kā noteikts jaunajā likumā, Deloitte teica.
Reuters ziņojums iepriekš sacīja, ka ārvalstu biznesa grupas pieprasa Ķīnas regulatoriem aizkavēt likuma ieviešanu, uzskatot, ka jaunie noteikumi kaitēs aktivitātēm.