Meteoroloģijas birojs ir pabeidzis sava jaunā superdatora nodošanu ekspluatācijā no amerikāņu ražotāja Cray.
Meteoroloģijas biroja (BOM) jaunais superdators Cray XC-40 ir veiksmīgi nodots ekspluatācijā, pastiprinot organizācijas spēju prognozēt laikapstākļus.
Superdators jau tika izmantots organizācijas iekšienē, un BOM apstiprināja, ka Austrālijas sabiedrībai vajadzētu sākt redzēt prognožu uzlabojumus no nākamā gada janvāra.
Jaunākās Austrālijas ziņas
- Austrālijas valdība paziņo par 5G darba grupas dalībniekiem
- Austrālijas valdības neapdomība ar medicīniskajiem datiem ir dziļāku problēmu simptoms
- Turnbull iepazīstina ar jauniem tehnoloģiju ministriem Ministru kabineta pārkārtošanā
- ACCC uzsāk NBN vairumtirdzniecības pakalpojumu līmeņa aptauju
- Iespējama atkārtota identifikācija ar Austrālijas deidentificētiem Medicare un PBS atvērtajiem datiem
BOM informācijas sistēmu un pakalpojumu direktora vietnieks Dr Leslijs Zībeks sacīja, ka superdators iezīmē nozīmīgu pavērsienu birojs, norādot, ka veiksmīgā nodošana ekspluatācijā arī parāda BOM spēju nodrošināt liela mēroga IT iniciatīvas.
"Palielinātā skaitļošanas jauda ļaus birojam veikt uzlabojumu programmu, lai turpmākajos gados uzlabotu prognožu biežumu, precizitāti un noteiktību," sacīja Zēbeks.
Cray XC-40 superdators darbojas uz Linux balstītā operētājsistēmā, kas īpaši izstrādāta lielu, sarežģītu lietojumprogrammu darbināšanai un efektīvai mērogošanai līdz vairāk nekā 500 000 procesora kodoliem.
Tajā ir 2160 skaitļošanas mezgli ar 51 840 Intel Xeon kodoliem, 276 TB RAM un izmantojamu 4,3 PB atmiņu.
Saskaņā ar Seebeck teikto, jaunā sistēma ļaus BOM ņemt vērā daudz datu, kas tiek saņemti no jauniem un uzlabotiem datu avotiem, kā arī nodrošinās lielāku izšķirtspēju.
“Līdz 2018. gadam mēs pāriesim uz 1,5 km tīklu, pilsētās sasniegsim precīzu izšķirtspēju, salīdzinot ar pašlaik redzamajiem 4 km,” viņa sacīja.
Birojs pagājušā gada jūnijā paziņoja, ka ir parakstījis līgumu Līgums par 77 miljoniem Austrālijas dolāru ar Cray, lai aizstātu novecojošo Sun Microsystems iekārtu, kas tika nodota ekspluatācijā 2013. gadā.
BOM sākotnēji atklāja savu nodomu uzlabot savu superdatoru 2014. gada augustā, kad biroja tagadējais izpilddirektors Dr Robs Vertesijs paziņoja ZDNet, ka, ieviešot jauno superdators risinās divus galvenos laikapstākļu prognozēšanas jautājumus un nodrošinās sistēmas noturību organizācijas vajadzībām.
"Lai mēs varētu sagatavot laika prognozi Austrālijai, mums ir jāapkopo visi pasaules laika novērojumi vienā vietā. Tā ir problēma numur viens, kad tiek ģenerēts milzīgs daudzums novērojumu datu, taču šo datu apjoms palielinās. Mēs izveidojam aptuveni 1 TB datu dienā, un tas, iespējams, nākamajos sešos līdz astoņos gados palielināsies aptuveni 10 reizes," viņš teica.
"Otrā problēma ir laikapstākļu prognozēšanas modeļi, kas prognozē laika apstākļus kā jauno superdatora jaudu kļūst pieejami, mēs varam palaist šos modeļus ar detalizētāku informāciju ar augstāku izšķirtspēju un palaist tos vairāk bieži. Šie modeļi arī rada milzīgu daudzumu produkcijas."
Cray sistēma ir devītais superdators, ko birojs ir nodevis ekspluatācijā, un paredzams, ka XC-40 nodrošinās aptuveni 16 reizes lielāku jaudu nekā iepriekšējais.
Jaunās mašīnas kalpošanas laikam vajadzētu būt arī apmēram trīs gadiem, un 2018. gadā plānots veikt vidēja mūža jaunināšanu.
Birojs saņēma finansējums 2014.–2015. gada federālajā budžetā superdatoru programmai ieguldīt gan jaunajā skaitļošanas aparatūrā, gan programmatūras uzlabojumos, kas paredzēti skaitliskās laika prognozēšanas modelēšanas un prognožu produktos.
Decembrī BOM paziņoja, ka tās sistēmas ir pilnībā funkcionējošas un uzticamas, reaģējot uz laikapstākļu biroja bažām cieta no liela pārkāpuma.
"Birojs nekomentē drošības jautājumus," tajā laikā teikts. "Tāpat kā visas valdības aģentūras, mēs cieši sadarbojamies ar Austrālijas valdības drošības aģentūrām."
Kad BOM amatpersonas februārī saskārās ar Senāta Vides un komunikāciju komiteju, tās bija pārbaudīts ar jautājumiem saistībā ar pārkāpumu, taču par notikuma detaļām palika mazrunīgs.
"Es varu teikt dažas lietas, pirmā ir tāda, ka mūsu pakalpojumu sniegšanā, mūsu IKT sistēmās vispār nav bijuši ar drošību saistīti traucējumi — tā ir pirmā lieta," sacīja Vertesijs.
"Otrs ir tas, ka visā internetā un sistēmās, kuras mēs visi valdībā un uzņēmējdarbībā mēs pārvaldām, ir labi zināms, ka pastāv virkne apdraudējuma dalībnieku, kuriem pakāpeniski jāuzlabo šo aģentūru drošības stāvoklis, lai samazinātu risku pārkāpumiem.
"Birojam, tāpat kā visām aģentūrām, ir aktīva programma IKT drošības stāvokļa uzlabošanai, un mēs esam šajā jomā laimīgs apstāklis, jo mēs pārbūvējam daļu no mūsu IKT infrastruktūras galvenokārt ap superdators. Tagad mums ir iespēja pārveidot savu sistēmu arhitektūru tādu, lai mēs būtu uzlabojuši IKT drošību.
Aprīlī iesniedzot savu aizstāvības dokumentu, premjerministrs Malkolms Tērnbuls apstiprināja, ka BOM patiesībā bija kiberuzbrukuma upuris. BOM direktors Dr Endrjū Džonsons to apgalvoja Senāta aplēsēs oktobrī sensitīva informācija netika ņemta.
"Mūsu datubāzē nav piekļūts nevienai personiskai informācijai vai sensitīviem datiem, taču es uzsveru, ka tas ir, cik man ir zināms," pagājušajā mēnesī sacīja Džonsons.
Čārlzs Lims, Frost & Sullivan kiberdrošības prakses nozares vadītājs, maijā sacīja, ka uzbrukums bija apzināts mēģinājums kropļot valsts ekonomiku.
"[Austrālijai] ir ļoti liela eksporta bāze, kas ir jūsu valstī audzētā pārtika," viņš teica. "Ja jūs nepareizi prognozējat laikapstākļus, tas nopietni ietekmēs jūsu ekonomiku.
"Šīs ir jaunās jomas, kurās strādā kiberuzbrucēji, un mums par to ir jāuztraucas."
BOM apstiprināja, ka Austrālijas Signālu direktorāts (ASD) atklāja sākotnējo ielaušanos.